Three things you need to know now about the European economy and whether we will catch up with the US

Te ir trīs lietas, kas šobrīd jāzina par Eiropas ekonomiku:

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa kā galvenos ekonomikas izaugsmi ierobežojošos faktorus “Delfi Bizness” min ģeopolitisko nenoteiktību, augstās aizņemšanās izmaksas un vājo pieprasījumu ārējos tirgos. Vienlaikus vietējais pieprasījums atkopjas lēnāk par gaidīto. Eirozonā pēdējo ceturkšņu laikā tēriņu pieaugums nepārsniedza 1% gada izteiksmē, ja atskaita inflācijas ietekmi.

Taču to varētu uzlabot cenu kāpuma piebremzēšanās. Inflācija Eiropā no vairāk nekā 10% 2022. gada otrajā pusē samazinājusies līdz vidēji 2% patlaban, kas jau pozitīvi ietekmē eiropiešu pirktspēju, norāda Purgailis. Turklāt Eiropā patlaban ir visi priekšnosacījumi straujākai patēriņa izaugsmei, uzskata ekonomists.

Lai gan septembrī bezdarba līmenis eirozonā sasniedza zemāko atzīmi – 6,3% – kopš eirozonas pirmsākumiem 1999. gadā, Purgailis norāda, ka tas nav atstājis manāmu ietekmi uz izaugsmes tempiem Eiropā.

Zema bezdarba līmeņa spiedienu uz algām daļēji “noēda” augstā inflācija, bet ģeopolitiskā situācija un patērētāju piesardzība vairāk mudināja krāt, nekā tērēt. Purgailis prognozē, ka, inflācijai turoties zemai un algām joprojām augot straujāk, nekā vēsturiski novērots, situācija Eiropas darba tirgū varētu atspoguļoties arī mājsaimniecību tēriņos, proti, tie varētu pieaugt.

Ekonomiskā izaugsme būs ierobežota arī nākotnē. Purgailis norāda, ka to ietekmēs enerģētiskā atkarība, jaunais ES fiskālais ietvars, kas no nākamā gada liks vairākām Eiropas valstīm ķerties pie budžeta konsolidācijas, investīciju trūkums, atsevišķu sektoru pārregulācija, kā arī pieaugošie tēriņi aizsardzības stiprināšanā.

Arī Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nenāks par labu eirozonas atvērtajai ekonomikai, jo jaunievēlētais ASV prezidents iestājas par lielāku ASV protekcionismu.

“Visi šie faktori visdrīzāk neļaus ES augt sevišķi straujāk par 2%. Arī pēdējās Starptautiskā valūtas fonda prognozes paredz, ka ES ekonomikas vidējā izaugsme tuvāko piecu gadu laikā paliks 1,5–1,7% robežās,” norāda Purgailis.

Lēnā izaugsme gan neapmierinās tos, kuri cerēja, ka Eiropa spēs panākt ASV ekonomiku. “Eiropa ir iestigusi stagnācijas purvā un turpina zaudēt globālās pozīcijas,” saka Kalnbērziņa.

Abi ekonomisti norāda uz strukturālām problēmām, kuru dēļ cieš Eiropas ekonomika, un nepieciešamību pēc lielākām investīcijām.

Viens no galvenajiem iemesliem Eiropas ekonomikas atpalicībai no ASV ir zemie investīciju apjomi. Purgailis uzsver, ka straujāku izaugsmi ASV veicinājuši vairāki politiskie lēmumi, kas būtiski kāpināja investīcijas ekonomikā, it īpaši enerģētikas sektorā. Tas nodrošinājis ASV energoresursu neatkarību, kas savukārt ļāva tām arī salīdzinoši viegli pārdzīvot 2022. gada enerģētikas šoku, kura negatīvā atbalss turpina ietekmēt Eiropas ekonomiku līdz pat šodienai, norāda Purgailis.

ASV papildu investīcijas augsti tehnoloģiskajā ražošanā un enerģētikas jomā veicināja arī subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un lielāka tirgus liberalizācija.

Arī Kalnbērziņa uzsver, ka Eiropai nepieciešams palielināt ieguldījumus tehnoloģiju un inovāciju attīstībā.

Kopš globālās finanšu krīzes 2009. gadā reālais mājsaimniecību ienākums uz vienu iedzīvotāju ASV pieaudzis gandrīz divreiz straujāk nekā Eiropā, īpaši strauji plaisa veidojusies pēdējo piecu gadu laikā, kopš Covid-19 pandēmijas. Tam iemesls ir augstāka produktivitātes izaugsme ASV. Kalnbērziņa uzsver, ka produktivitātes pieaugums ir būtisks, lai ES varētu mazināt šo attīstības plaisu ilgtspējīgā veidā.

Viņa norāda, ka, piemēram, tehnoloģiskais progress, digitalizācija un inovācijas var ievērojami uzlabot ražošanas procesus, paaugstinot izlaides apjomus bez papildu darbaspēka vai ievērojamiem ieguldījumiem.

Arī ECB in his assessment indicates that the level of the euro’s position behind the US can be explained by the slower use of digital technologies and less progress in market services and business sectors, especially in the information sector and communication.

Atšķirībā no ASV Eiropas Savienībā ieguldījumi joprojām koncentrējas uz jau attīstītām tehnoloģijām ar salīdzinoši zemāku izaugsmes potenciālu, piemēram, autoindustrijā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā. “Tās ir industrijas, kuras ir atkarīgas no tradicionālajām tehnoloģijām un nespēj strauji pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām pasaulē,” skaidro Kalnbērziņa.

Turklāt ASV daudz aktīvāk iegulda digitālajā transformācijā. Saskaņā ar Plan to improve European competitiveness approximately 70% of the artificial intelligence models were developed in the US as of 2017, and the majority of cloud services in the global market are provided by three US companies.

Tikmēr Eiropas lielākais mākoņpakalpojumu operators nodrošina tikai 2% tirgus daļas pašu mājās – Eiropā. Tomēr Francija pēdējos gados ir nostiprinājusi savu līderpozīciju digitālajā inovācijā Eiropā. Ar valdības atbalstītām iniciatīvām un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību valsts īpaši aktīvi investē mākslīgā intelekta attīstībā.

“Eiropas iniciatīvas un atbalsta mehānismi līdz šim nav snieguši līdzvērtīgu pienesumu izaugsmei,” uzskata Purgailis. Atbilstoši rudenī publicētajam Eiropas Komisijas pārskatam ES reformām būtu nepieciešami līdz 800 miljardiem eiro gadā.