Pētām: uz ārzemēm aizbraukušie aicina Latvijas valdību rūpēties par palikušajiem iedzīvotājiem
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Katrīna Velta Ūdre informēja, ka pašlaik Bauskas novadā projektā nav pieteicies neviens reemigrants.
Foto – ULDIS VARNEVIČS
Lai atgrieztu Latvijā vismaz 30 aizbraukušās ģimenes no ārzemēm, Latvijas valdība šogad ir atvēlējusi 240 tūkstošus eiro. Tiesa, Bauskas novadā pašlaik ar atgriešanās pasākumu neveicas. «Bauskas Dzīve» apvaicāja aizbraucējus, lai izprastu, kāpēc viņi nevēlas atgriezties.
Latvijas Oficiālās statistikas portāla «stat.gov.lv» informācija liecina, ka 2011. gadā Latviju pameta par 20,1 tūkstoti iedzīvotāju vairāk nekā iebrauca. Kopš tā laika statistika ir uzlabojusies – 2019. gadā aizbraukušo bija par 3,4 tūkstošiem vairāk. Pēdējos gados statistiski situācija uzlabojusies vēl vairāk, bet tas tomēr ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura dēļ Latvijā ieradās liels skaits Ukrainas iedzīvotāju. Vēl 2021. gadā Latviju atstāja 13 tūkstoši iedzīvotāju. Aizbraukušo vietā ieradās, piemēram, 1600 imigrantu no Krievijas un 700 imigrantu no Baltkrievijas. Tiesa, statistika uzrāda, ka procentuāli aizbraucēju vidū vairāk ir citu tautību iedzīvotāju, jo 2022. gada sākumā latviešu īpatsvars Latvijā pieauga par 0,3 procentiem un sasniedza 63 procentus.
Latvijas politiķi jau ilgāku laiku ir runājuši par reemigrāciju un Latvijas iedzīvotāju atgriešanu Latvijā, tādējādi tapa reemigrācijas projekti, arī minētais. Tiesa, 30 ģimenes uz ikgadējo aptuveni 13 tūkstošu aizbraucēju fona nav liels skaitlis, turklāt izskatās, ka projekts nav populārs aizbraucēju vidū. Pašlaik, piemēram, Bauskas novadā dota iespēja gan reemigrantiem, gan darba devējiem pieteikties projekta konkursā uz pašvaldības un valsts kopēju atbalstu 12 tūkstoš eiro apmērā. Naudu var saņemt reemigrants, ja dibina šeit savu uzņēmumu, vai darba devējs, kas nodrošina vismaz vienu darba vietu reemigrantam. «Bauskas Dzīve» centās pētīt, vai aizbraucēji zina par šādu iespēju, ka var iegūt atbalstu no valdības, vai šis atbalsts varētu pārliecināt atgriezties un vai galvenais šajā gadījumā būtu šie 12 tūkstoši eiro.
Smieklīgi un nenopietni
Bijušais iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs jau savulaik mēģināja atgriezties un ilgāku laiku Iecavā uzturēja savu veikalu. Tomēr pašlaik atkal ir ārzemēs – dzīvo Lielbritānijā. «Par reemigrācijas projektiem kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējis jau sen, bet tad tie pasākumi likās smieklīgi un nenopietni. Par jauniem pasākumiem neesmu interesējies un nezinu, kas tagad notiek. 12 tūkstoši eiro uzņēmuma izveidei ir kā siers peļu slazdā. Viennozīmīgi mani personīgi tas neinteresētu, zinot, kāds ir nodokļu slogs Latvijā un kāda ir attieksme pret mazajiem uzņēmējiem,» tā pašreizējo iniciatīvu vērtē bijušais iecavnieks.
Viņš skaidro, ka atgriešanos neveicina arī tas, kas saistīts ar izglītības sistēmu Latvijā. «Pat ja mēs vēlētos atgriezties, to nevaram darīt bērnu dēļ. Viņiem šeit ir skola un viņu nākotne, kamēr Latvijā nevis ver vaļā skolas un piedāvā jaunas iespējas, bet gan, tieši otrādi, – slēdz skolas. Kāda var būt runa par atgriešanos? To var pielīdzināt mēģinājumam tikt atpakaļ uz grimstoša kuģa,» tā A. Dmitrijevs.
Lai cilvēki tiešām vēlētos atgriezties Latvijā, pēc viņa domām, jābūt radikālām pārmaiņām, turklāt tieši likumdevējiem. «Ir jāmotivē nevis cilvēki, bet gan tie, kas ir atbildīgi par Latvijas labklājību – parlamenta deputāti. Man ir izjūta, ka Latviju vada cilvēki, kas to dara ilgāk par Krievijas prezidentu. No pieredzes varu teikt, ka esmu dzirdējis no valsts amatpersonām lielīšanos par to, kā var nozagt Eiropas naudu un cik viegli to bija izdarīt. Tas neveicina pozitīvu izjūtu. Jāmaina gan iespēja piesavināties valsts naudu, gan atalgojums – piesaistiet deputātu un ministru algas pie minimālās algas un bērnu pabalstiem ar kādu adekvātu koeficientu, ko nevar grozīt, jo neviens reemigrācijas projekts neizlabos to, ko paši salaida dēlī! Ja nebūs izmaiņu, cilvēki neatgriezīsies. Neviens negribēs iem
Atgriezties novadā: kā veicināt reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbību?
Atgriešanās dzimtajā novadā pēc ilgāka laika pavadīšanas citur var būt sarežģīts process. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente ir izteikuši savas domas par to, kā veicināt reemigrantu atgriešanos un sniegt atbalstu uzņēmējdarbībā.
Finansiālie izaicinājumi
Viens no galvenajiem šķēršļiem atgriešanās procesā ir finansiālie jautājumi. Lai veiktu dzīvesvietas iekārtošanu vai uzsāktu uzņēmējdarbību, nepieciešami līdzekļi, un dažreiz reemigrantam var trūkt nepieciešamā finansējuma. Valsts programmas, kas piedāvā līdzfinansējumu, var būt noderīgas, taču ir svarīgi nodrošināt, lai šie resursi būtu pieejami un izmantojami veiksmīgi.
Mājokļu jautājums
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc reemigranti izvēlas neatgriezties, ir mājokļu trūkums vai neatbilstošs dzīves apstākļi. Jaunie mājokļi un labiekārtoti dzīvokļi ir svarīgi faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pieejamību un kvalitāti mājokļiem, lai veicinātu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību.
Inovatīvas risinājumu idejas
Lai veicinātu reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību, varētu izstrādāt inovatīvas risinājumu idejas. Piemēram, veicināt sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu papildu finansējumu reemigrantu projektiem. Vai arī izveidot speciālas programmas un atbalsta pakalpojumus, kas palīdzētu reemigrantiem veiksmīgi iekārtoties novadā un uzsākt uzņēmējdarbību.
Galvenais ir saprast, ka atgriešanās novadā un uzņēmējdarbības attīstība ir savstarpēji saistīti procesi, un ir svarīgi veicināt gan reemigrantu atgriešanos, gan uzņēmējdarbības izaugsmi, lai veidotu dzīvotspējīgu un attīstītu novadu.
“Iesākām šo sarunu jau iepriekšējās tikšanās laikā. Iepriekš bija pētījums Zemgales plānošanas reģionā par to, kāpēc neatgriežas, un mājoklis bija pirmajā vietā.”
Ir svarīgi turpināt diskusijas un meklēt jaunas idejas un risinājumus, lai veicinātu reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību Bauskas novadā un citur Latvijā.
flow of ideas, and a clear structure in your article.
The Challenge of Returning Home: Encouraging Reemigration in Bauska
Returning to one’s hometown is not always a simple decision. The desire to improve and promote the willingness of residents to come back to the region and support them in their entrepreneurial endeavors is a complex task that requires careful consideration and innovative solutions.
Laura Ārente, the head of the Business and Marketing Department in Bauska, emphasized that the conditions for 50% co-financing are not set by the municipality. “It is on a state program level. There are components that we can influence, and there are aspects that come with the program funding from the other side. When a reemigrant returns, they need to settle in a new place, which requires significant financial resources. If they are required to provide co-financing for a project, they may lack the funds,” said L. Ārente.
“The rules had to be developed under strict supervision from the Ministry of Environmental Protection and Regional Development. We could not freely interpret with what exceptions,” added Aivars Mačeks, the deputy chairman of the Bauska City Council.
On the other hand, Aivars Okmanis, the chairman of the Bauska City Council, stated that this issue will be one of the topics to discuss when the Minister of Environmental Protection and Regional Development, Inga Bērziņa, visits Bauska to potentially revise these regulations and utilize the funds more effectively. “We started this conversation during previous meetings. There was a study in the Zemgale Planning Region on why people do not return, and housing was at the top of the list. Living in the West, people are accustomed to new homes, and the Soviet-era apartments here do not meet the standards to maintain their quality of life. Reemigrants want good housing and plan how to build and renovate them,” said A. Okmanis.
Innovative Solutions for Reemigration
Encouraging reemigration requires a multi-faceted approach that addresses the needs and aspirations of returning residents. Here are some innovative solutions to promote reemigration in Bauska:
- Flexible Financing Options: Explore alternative financing models that provide support to reemigrants without imposing strict co-financing requirements. This could involve public-private partnerships or crowdfunding initiatives.
- Revitalizing Housing Infrastructure: Invest in the renovation and construction of modern housing units that meet the expectations of reemigrants. This could involve incentivizing developers to build quality homes at affordable prices.
- Entrepreneurship Support Programs: Create tailored programs that offer mentorship, training, and funding opportunities for reemigrants looking to start or expand their businesses in Bauska. This could help stimulate economic growth and job creation in the region.
By implementing these innovative solutions and fostering a supportive environment for reemigrants, Bauska can attract more residents back to the region and create a thriving community for both current and returning inhabitants.
Overall, the journey of reemigration is not without its challenges, but with the right strategies and support systems in place, Bauska can become a welcoming and prosperous home for those looking to return.
Atgriezties novadā: kā veicināt reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību
Reemigrācija ir svarīgs jautājums daudzās Latvijas novadu pašvaldībās, tostarp arī Bauskas novadā. Lai veicinātu iedzīvotāju atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību, ir nepieciešams izstrādāt efektīvus risinājumus un atbalsta pasākumus.
Finansiālais atbalsts reemigrantu atgriešanai
Viens no galvenajiem šķēršļiem reemigrantu atgriešanai ir finansiālais aspekts. Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente norāda, ka līdzfinansējuma prasības var būt pārāk augstas reemigrantu, kuriem jau ir jāiegulda līdzekļi dzīvesvietas iekārtošanā. Lai veicinātu atgriešanos, ir svarīgi izstrādāt elastīgus finanšu atbalsta pasākumus, kas atbilstu reemigrantu vajadzībām.
Mājokļu un infrastruktūras attīstība
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc reemigranti izvēlas neatgriezties, ir nepieciešamība pēc kvalitatīva un mūsdienīga mājokļa. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsver, ka reemigranti vēlas labus mājokļus un ir gatavi veikt ieguldījumus, lai tos iegūtu. Tāpēc ir svarīgi veicināt mājokļu un infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu reemigrantiem dzīves kvalitāti un labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai.
Sadarbība ar valsts un reģionālajām institūcijām
Lai efektīvi risinātu reemigrācijas jautājumus, ir svarīgi veidot ciešu sadarbību ar valsts un reģionālajām institūcijām. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norāda, ka noteikumi par finansiālo atbalstu ir jāizstrādā, ņemot vērā gan pašvaldības, gan valsts intereses. Tikai cieša sadarbība un koordinācija starp visām iesaistītajām pusēm var nodrošināt veiksmīgu reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību.
Kopumā, veicinot reemigrantu atgriešanos un uzņēmējdarbības attīstību Bauskas novadā, ir svarīgi izstrādāt holistisku pieeju, kas ietver finansiālo atbalstu, mājokļu un infrastruktūras attīstību, kā arī efektīvu sadarbību ar valsts un reģionālajām institūcijām. Tikai šādā veidā varēsim radīt labvēlīgu vidi reemigrantu atgriešanai un novada ekonomikas attīstībai.
Atgriešanās novadā: jauni risinājumi un idejas
Veicinot reemigrantu atgriešanos
Reemigrantu atgriešanās novadā ir svarīgs process, kas prasa atbalstu un veicināšanu no gan pašvaldības, gan valsts puses. Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties novadā, ir jānodrošina piemēroti nosacījumi un atbalsts uzņēmējdarbībā.
Finansiālais atbalsts un līdzfinansējums
Ir svarīgi nodrošināt reemigrantiem finansiālu atbalstu, lai tie varētu iekārtot savu dzīvesvietu un veiksmīgi iesaistīties uzņēmējdarbībā. Lai to panāktu, varētu izstrādāt programmas ar elastīgiem nosacījumiem attiecībā uz līdzfinansējumu. Šādi reemigrantiem būtu vieglāk sākt jaunus uzņēmējdarbības projektus un ieguldīt savus resursus novada attīstībā.
Mājokļu jautājums
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc reemigranti izvēlas neatgriezties novadā, ir mājokļu trūkums vai nepiemērotība. Lai veicinātu atgriešanos, ir jānodrošina pieejami un kvalitatīvi mājokļi, kas atbilst mūsdienīgām prasībām. Varētu izstrādāt programmas un iniciatīvas, kas veicina jaunu mājokļu būvniecību vai renovāciju, lai reemigrantiem būtu iespēja dzīvot komfortabli un kvalitatīvi.
Sadarbība ar valsts iestādēm
Lai veiksmīgi īstenotu atgriešanās programmas un iniciatīvas, ir svarīga sadarbība ar valsts iestādēm. Nepieciešams izstrādāt elastīgus noteikumus un procedūras, kas ļauj efektīvi izmantot pieejamos resursus un atbalstu. Šāda sadarbība ļaus veicināt reemigrantu atgriešanos un novada attīstību kopumā.
Atgriešanās novadā ir ilgstošs un sarežģīts process, kas prasa rūpīgu plānošanu un atbalstu no dažādām pusēm. Ar piemērotiem risinājumiem un idejām, reemigranti varēs veiksmīgi atgriezties novadā, veidot savu uzņēmējdarbību un ieguldīt novada attīstībā.
«Reemigranti vēlas labus mājokļus un plāno, kā tos izbūvēt un labiekārtot.»
Lai veicinātu reemigrantu atgriešanos, ir jānodrošina piemēroti nosacījumi un atbalsts uzņēmējdarbībā, kā arī jārisina mājokļu jautājums un jāsadarbojas ar valsts iestādēm, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus.
Exploring the Desire to Return to the Region
Many regions around the world are facing the challenge of population decline as people move to urban areas in search of better opportunities. However, there is a growing desire among some individuals to return to their hometowns or rural areas, seeking a sense of belonging and a desire to contribute to the development of their communities.
In Bauska, Latvia, efforts are being made to encourage reemigration and support entrepreneurship among returning residents. The idea is to provide financial assistance to those who wish to start businesses in the region, thereby boosting economic growth and revitalizing the local economy.
Laura Ārente, the head of the Business and Marketing Department in Bauska, highlighted the importance of providing support to reemigrants who often face challenges in resettling and starting new ventures. She emphasized the need for flexible funding options to help them overcome financial barriers.
On the other hand, Aivars Mačeks, the deputy chairman of the Bauska City Council, pointed out the need for clearer guidelines and more flexibility in the funding process to ensure that reemigrants can access the support they need to succeed.
Aivars Okmanis, the chairman of the Bauska City Council, expressed his commitment to addressing the issues raised and working towards creating a more conducive environment for reemigrants. He emphasized the importance of providing quality housing options to attract and retain returning residents.
Proposing Innovative Solutions
One innovative solution to support reemigration and entrepreneurship in Bauska could be the establishment of a dedicated fund that offers grants and low-interest loans to returning residents. This fund could be managed by a committee comprising local government officials, business leaders, and community representatives to ensure transparency and accountability in the allocation of funds.
Furthermore, partnerships could be forged with private investors and development agencies to provide additional resources and expertise to reemigrants looking to start businesses in the region. By leveraging external support, Bauska can create a more vibrant entrepreneurial ecosystem that attracts and retains talent.
Additionally, initiatives could be launched to promote the region as a desirable destination for reemigrants, highlighting the unique cultural heritage, natural beauty, and business opportunities it offers. By showcasing the benefits of living and working in Bauska, more individuals may be inspired to return and contribute to its growth.
“Reemigrants want good housing and plan how to build and improve it.”
Overall, by fostering a supportive environment for reemigrants and entrepreneurs, Bauska can harness the potential of returning residents to drive economic development and create a thriving community for all.
umu. Reizē uzsvēra, ka pieteikšanās izskatās sarežģīta. Tie ir divi lielākie faktori, kas traucē reemigrantiem pieteikties projektā.»
Pirms administratīvi teritoriālās reformas Rundāles uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs bija veiksmīgi sācis darbu ar reemigrācijas jautājumiem. Pēc reformas jautājums nebija noteikts kā prioritārais, jo ļoti laikietilpīgs bijis process darba vides sakārtošanā un efektīvā koordinācijā, lai spētu veiksmīgi strādāt ar visiem novada uzņēmējiem, tāpat cilvēku resursu kadru maiņa ietekmējusi šo prioritāro jautājumu noteikšanu, skaidro K. V. Ūdre. Viņa akcentē, ka veiksmīgi sadarbojoties ar Zemgales plānošanas reģiona koordinatoru reemigrācijas jautājumos. Konkursa projektu vēloties uzlabot un sekmēt iedzīvotāju vēlmi atgriezties novadā un sniegt viņiem atbalstu uzņēmējdarbībā.
Savukārt Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente uzsvēra, ka nosacījumi par 50% līdzfinansējumu nav pašvaldības noteikti. «Tas ir valsts programmas mērogā. Ir komponentes, ko varam ietekmēt, ir tas, kas nāk ar programmas piešķīrumu no otras puses. Kad reemigrants atgriežas, viņam jāiekārto dzīvesvieta, kas prasa lielus līdzekļus, un, ja viņam prasa līdzfinansējumu projektā, pietrūkst naudas,» tā L. Ārente. «Noteikumi bija jāizstrādā stingrā uzraudzībā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Mēs nevarējām brīvi interpretēt, ar kādām atkāpēm,» piebilst Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka šis būs viens no jautājumiem, ko plāno apspriest, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ieradīsies Bauskas novadā, lai šos noteikumus varētu pamainīt un naudu veiksmīgāk izmantot. «Iesākām šo sarunu jau iepriekšējās tikšanās laikā. Iepriekš bija pētījums Zemgales plānošanas reģionā par to, kāpēc neatgriežas, un mājoklis bija pirmajā vietā. Rietumos dzīvojot, pieraduši pie jauniem mājokļiem, un šeit vēl esošie padomju laika dzīvokļi neatbilst prasībām, lai nezaudētu dzīves kvalitāti. Reemigranti vēlas labus mājokļus un plāno, kā tos izbūvēt un labiekārtot,» tā A. Okmanis.
2024-04-06 04:38:00
#Atgriezties #atpakaļ #nav #vienkārši
