Uzņēmumi aktīvāki noguldītāji
Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apjoms vietējās komercbankās pārsniedz 10 miljardus eiro. Tiesa gan, pēdējā ceturkšņa laikā mājsaimniecības vairāk naudas ir izņēmušas nekā noguldījušas atpakaļ bankās. Gada pirmajā ceturksnī šī summa sarukusi par 116,3 miljoniem līdz 10,226 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas statistika. Vienlaikus ļoti strauji – par nepilniem 290,5 miljoniem eiro jeb vairāk nekā 4% – pieauguši rezidentu uzņēmumu noguldījumi vietējās bankās, pārsniedzot 7,3 miljardu eiro robežu.
Interesanti, ka gads no pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām līdz šā gada attiecīgajam laika periodam, kad inflācija sasniedza augstāko punktu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, ir vainagojies ar visai strauju noguldījuma apjomu kāpumu. Šajā laika periodā mūsu valsts mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās palielinājušies par vairāk nekā 314 miljoniem eiro, bet vietējais korporatīvais sektors tos ir kāpinājis par nepilniem 1,18 miljardiem eiro. Procentuālā izteiksmē uzņēmumu noguldījumu apjoms gada laikā ir audzis turpat par piektdaļu, kamēr mājsaimniecībām šis kāpums ir visai niecīgs, knapi pārsniedzot 3% robežu.
Likmes mainās līdz ar ECB lēmumiem
Vēl pirms gada ienesīguma no noguldījumiem bankās nebija, taču patlaban atsevišķās komercbankās tas jau var sasniegt 4%. To, kādu likmi kredītiestādēs piedāvā, nosaka bankas biznesa modelis. Proti, kredītiestādes, kuras vairāk orientējas uz patēriņa kreditēšanu, saviem noguldītājiem atļaujas maksāt vairāk nekā tās, kuras orientējas uz tā dēvēto universālo plaša pakalpojuma spektra banku biznesu. Tāpat nedaudz vairāk maksā bankas, kuru bizness samērā daudz orientēts uz finanšu aktīvu pārvaldīšanu. Pēdējās saviem noguldītājiem ir gatavas maksāt ap 3,5% gadā.
Ja paraugāmies uz procesa tālāko virzību, tad, visticamāk, tas turpinās kļūt aizvien nepatīkamāks pret tiem, kas ir paņēmuši aizdevumus, bet vienlaikus labvēlīgāks pret tiem, kas vēlas uzkrāt konservatīvām metodēm. Šeit jānorāda, ka pašreizējā situācija ir labvēlīga arī konservatīvo pensiju plānu nākotnes ieguldījumiem un tā tas turpināsies līdz brīdim, kamēr procentu likmes turēsies augstas. Līdz ar to zaudējumi, ko šie fondi piedzīvoja iepriekš, pamazām sāks izlīdzināties. Savukārt, kas attiecas uz raksta galveno tēmu par komercbanku noguldījumu ienesīgumu, tad arī tas varētu turpināt palielināties. Tas skaidrojams ar to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, turpinās celt procentu likmes, jo ar inflācijas apkarošanu nesokas tik raiti kā ir cerēts iepriekš. Līdz ar procentu likmju kāpumu nauda tirgū sadārdzinās un par aizdevumiem ir jāmaksā vairāk. Tas attiecas arī uz līdzekļiem, ko komercbankas piesaista no noguldītājiem, jo tās arī pēc būtības aizņemas naudu no iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar noteiktu procentu likmi.
Valsts obligācijas iedzīvotājiem šobrīd izdevīgākas
Par to, cik tālu spēs sadārdzināties kredīti, varam tikai minēt, jo katram kredītņēmējam atkarībā no aizņemšanās termiņa, apjoma un riska profila nosacījumi var ļoti stipri atšķirties. Nedaudz vieglāk ir mēģināt izprast to, kā varētu mainīties noguldījumu likmes, lai gan arī šeit dažādu nezināmo netrūkst. Piemēram, neviens šobrīd nevar precīzi pateikt, cik būtisku aizdevuma procentu likmju pieaugumu var izturēt ekonomika. Turklāt jautājums par šo izturību ir jāiztirzā plašāk, jo viena lieta ir apslāpēt pieprasījumu tā, lai inflācija samazinātos, un pavisam cita lieta ir, ja inflācija nepadodas un procentu likmes tiek celtas tik ilgi, līdz patēriņš “nolūst” fundamentāli un līdz ar to arī inflācija. Problēma ir tā, ka iepriekš ar naudu “pārkurinātajā” ekonomikā līgana patēriņa un inflācijas samazināšanās šķiet aizvien mazāk iespējama. Jautājums, vai to izpratīs un ņems vērā ECB padome, plānojot savu monetāro kursu? Vai ECB samierināsies arUzņēmumi aktīvāki noguldītāji
Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apjoms vietējās komercbankās pārsniedz 10 miljardus eiro. Tiesa gan, pēdējā ceturkšņa laikā mājsaimniecības vairāk naudas ir izņēmušas nekā noguldījušas atpakaļ bankās. Gada pirmajā ceturksnī šī summa sarukusi par 116,3 miljoniem līdz 10,226 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas statistika. Vienlaikus ļoti strauji – par nepilniem 290,5 miljoniem eiro jeb vairāk nekā 4% – pieauguši rezidentu uzņēmumu noguldījumi vietējās bankās, pārsniedzot 7,3 miljardu eiro robežu.
Interesanti, ka gads no pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām līdz šā gada att
Jies. Kāpēc mājsaimniecības ir izņēmušas vairāk naudas no bankām nekā noguldījušas atpakaļ?
Uzņēmumi aktīvāk noguldītāji Latvijas bankās
Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apjoms vietējās komercbankās ir pārsniegusi 10 miljardus eiro. Tomēr pēdējā ceturksnī mājsaimniecības ir izņēmušas vairāk naudas nekā noguldījušas atpakaļ bankās. Gada pirmajā ceturksnī noguldījumu apjoms ir samazinājies par 116,3 miljoniem līdz 10,226 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas statistika. Tomēr uzņēmumu noguldījumi bankās ir palielinājušies par 290,5 miljoniem eiro jeb vairāk nekā 4%, sasniedzot 7,3 miljardu eiro robežu.
Interesanti, ka gads no pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām līdz šā gada attiecīgajam laika periodam ir bijis raksturīgs straujam noguldījumu apjoma pieaugumam, laikā, kad inflācija ir sasniedzusi augstāko līmeni kopš deviņdesmitajiem gadiem. Šajā laika periodā mājsaimniecību noguldījumi bankās ir palielinājušies par vairāk nekā 314 miljoniem eiro, bet uzņēmumu sektors tos ir palielinājis par nepilniem 1,18 miljardiem eiro. Procentuālā izteiksmē uzņēmumu noguldījumu apjoms gada laikā ir audzis par piektdaļu, kamēr mājsaimniecībām šis kāpums ir bijis mazs, tikai pārsniedzot 3% robežu.
Noguldījumu procentu likmes bankās mainās atkarībā no Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem. Šobrīd dažas bankas piedāvā noguldītājiem ap 4% ienesīgumu, kas salīdzinājumā ar pēdējo gadu ir palielinā
